Liene Berga

Cilvēka saspēle ar vidi un saskatīšanās ar sevi pašu notiek brīžos, kad viņš neapzināti vai apzināti meklē savu atspulgu vitrīnu stiklos, pulētās plaknēs, ūdens virsmā. Darbs ir par autores saziņu ar saviem atspulgiem brīdī, kad jāpaliek vienai. Šajā piespiedu izolācijā, paradoksālajā situācijā, esot vienatnē pašā pilsētas centrā, autore neviļus meklē savu atspulgu, iespēju pārmīt acu skatu pašai ar sevi. Šis saziņas veids ir šī saruna ar sevi atspulgā. Viņa sastop šos atspulgus dažādās lietās, kas ir viņas dzīvoklī un kuru savas pulētās virsmas dēļ saķer autores atspulgu, kas tūlīt pat nolūkojas viņā katru reizi ar citādu, savādu izteiksmi. Tajos viņa atrod dažādus sižetus – sevi kā šausmīgu, apmulsušu, melanholisku, niknu. Atkarībā no rakursa un priekšmeta strauji mainās arī viņas atspulgs, tāpat arī viņas iekšējās emocijas, kuras tie ļauj viņai saredzēt.

ŠAUSMAS – vannas istabas, garenas formas, tualetes poda birstes turētājs PIELŪGSME – vannas istabas sfēriskās formas dušas klausules turētājs VIENTULĪBA – dažādu līmeņu izliegtais kokteiļu “šeikera” vāks MULSUMS – vannas istabas, nerūsējošā tērauda, izliegtās formas tualetes papīra turētājs MELANHOLIJA – metāla salātu bļodas iekšpuse NIKNUMS – ovāl formas, sfēriskā dušas klausule