Evija Ābele

Scenogrāfija risināta caur divām galvenajām tēmām - nāvi un vēršu cīņu. Nepārtraukta nāves klātesamība, neizbēgamība, stāšanās pretī nāves bailēm. Koncepcijas izveidē pētīta nāves uztvere Spānijas un Meksikas kultūrās. Kā iedvesmas avots izmantots vēršu cīņu atainojumus Goijas grafikās un Hemingveja esejās. Lugas aprakstā dotās krāsas šajā scenogrāfijā kļūst par korridas simboliem iezīmējot nežēlīgās cīņas sākumu. Aktieris arēnā atrodas nepārtrauktā uzmanības centrā, katrai kustībai un darbībai ir nozīme, tā ir skatāma no visām pusēm. Stāšanās pretī nāvei, drosme un patieso jūtu neizbēgamība, kas kļūst iznīcinoša.

Darbība pa ainām: 1. Mātes sēras. Viņa kārto smiltis ar grābekli apkopjot savu mirušo kapa vietas 2. Sievas un Sievasmātes šūpuļdziesmas dziedājums kustībā ar lakatu pāri sadalītajai arēnai 3. Ģimeņu vienošanās par laulībām katrai sēžot pie sava galda 4. Viesu ierašanās. Gājiens uz baznīcu 5. Kāzu svinības. Vēršu cīņas spēle 6. Pakaļdzīšanās mežā. Mēness ar lukturi meklē Līgavu un Leonardo caur malkascirtēju izlauztajiem dēļiem 7. Līgava atgriežas mājās ar Līgavaiņa un Leonardo noasiņojušajiem apmetņiem