Laurance Rozentāle

Miķeļa Rozentāla atstātais mantojums latviešu mākslā ir neparasts un daudzveidīgs. Viņš pārstāvējis gandrīz visus glezniecības žanrus. M. Rozentāla bērnība un vide augot kļuva par nozīmīgu faktoru izvēlē starp mākslu vai kādu citu amatu. Rakstura iezīmes un personīgās dzīves notikumi arī kļuva par faktoriem, kas veidoja viņa daiļradi. Galvenokārt gleznoja eļļas tehnikā, kurā visvairāk radījis portretus, un to uzplaukums bija vērojams 20. gadsimta 40. gados. Viņš meklējis nevis precīzu vaibstu un sejas pantu raksturojumu, bet vairāk tēla iekšējās pasaules atspoguļojumu un psiholoģiskās nianses, līdz galam arī nezaudējot cilvēka ārējo līdzību. Viņa radītajos portretos nozīmīga ir arī gaismēna un toņu attiecības. Neskatoties uz vēsturiskajiem notikumiem un īso mūžu, M. Rozentāls savas dzīves laikā paspējis atstāt pietiekoši lielu māksliniecisko mantojumu, lai spētu izvērtēt viņa gaumi, mākslinieciskās dotības un individuālo glezniecības metodes.