Anna Dzērve

Ir grūti paredzēt tādu globālu katastrofu kā pandēmiju, un šķiet, ka vislabāk pašizolācijai sagatavojušies tie, kuri arī pirms ierobežojumiem galvenokārt laiku pavada mājās un vienatnē. Būt ekstravertai vienmēr ir bijis noderīgs atribūts, līdz 2020. gada martam, kad ieviesto ierobežojumu dēļ uzsāku nosacītu pašizolēšanos 2 mēnešu garumā. Darbs “Šogad es palikšu mājās” ir ieskats manā ikdienā un privātajā dzīvē, mēģinot sadzīvot ar tādām lietām kā vientulību, sāpīgu introspekciju un bezspēcību. Darbs sastāv no divām daļām – dienasgrāmatas ierakstiem, atainojot sadzīviskas ainiņas izolācijas ikdienā, un mākslas darba uz guļamistabas sienas. Acetondrukā un ogles tehnikā zīmētie elementi atgādina Covid-19 vīrusa siluetu un tajos saskatāmi cilvēki, notikumi un sajūtas, kuru man pietrūkst. Tēli tiecas viens uz otru, nekad tā arī nesaskaroties, gluži kā liela daļa no mums šajos mēnešos. Darbs tapis kā sava veida terapija, šajā laikā nodarbinot prātu un ķermeni.