Šarlote Baškevica

Brīdī, kad bērns uzdod jautājumu “Mammu, kad mēs iesim uz mežu lasīt atkritumus?”, tad saproti, ka kaut kas ir nogājis galīgi šķērsām. Pasaules klimata krīze ir reāla un šobrīd, bet mēs turpinām izlikties, ka tā mūs neskar. Varbūt tiešām Latvijā dzīvojot lielākais, ko izjūtam, ir karstās vasaras un ziema bez sniega. Bet skaidrs, ka mūsu bērni jeb nākamā paaudze saskarsies ar neskaitāmām problēmām, daudzas no kurām būs mūsu darbības vai bezdarbības izraisītas. Sākot ieviest pārmaiņas savas ģimenes sadzīvē, novēroju, cik pašsaprotami bērniem šķiet rūpēties par dabu. Bērns ar savu vienkāršo un tīro domāšanu it kā redz risinājumu mums neatrisināmajām problēmām. Tādēļ par darba galveno tēlu izvēlēts bērna skatiens. Lai pastiprinātu iespaidu, tekstildarbs radīts liela izmēra, lai skatītājs sajustos mazs un ieskatoties acīs nākotnei, aizdomātos par to, kāda ir viņa atbildība šodien.

Darbs sastāv no 162 funkcionējošiem iepirkuma maisiņiem (40x30cm), kas sašūti no lietota apģērba un mājas tekstila. Maisiņi nav savstarpēji sastiprināti, tāpēc, kad tekstildarbs būs morāli novecojis, katrs fragments varēs atgriezties lietošanā sadzīves vajadzībām. Katram maisiņam veidota unikāla kompozīcija, izmantojot apģērbu detaļas - apkaklītes, piedurknes, u.c. Tādā veidā tiek pagarināts tekstilmateriāla mūža ilgums. Portreti veidoti cianotīpijas jeb saules drukā. Tā ir viena no alternatīvās fotogrāfijas drukām, kas radusies 1842.gadā un klasiski tiek veikta uz papīra. Sāļu gaismjūtīgo šķīdumu jaucu pati un veicu neskaitāmus izmēģinājumus, eksperimentējot ar proporcijām šķīduma receptē, audumiem, gaismošanas ilgumu, negatīvu filmām. Lielie portreti sastāv no mazākām kompozīcijām, ko veido skices, zīmējumi, bērnu darbi, sarunu fragmenti un fotogrāfijas, kas attaino ikdienu ģimenes dzīvē. Mazās kompozīcijas idejiski papildina darbu un padara darbu skatāmu arī tuvplānā.