Paulīne Kalniņa

Franču Marksisma filosofs un sociologs Henri Lefebvre ierosina, ka jebkurā mēģinājumā izskaidrot sociālos procesus vajadzētu ņemt vērā arī šī procesa telpiskās attiecības, kas ietekmē sociālās kārtības pamatu nostiprnāšanu. Performatīvās izrādes dramaturģija balstīta Juvāla Noasa Harari grāmatā “SAPIENSI. CILVĒCES ĪSĀ VĒSTURE” un Jaunajā derībā. Viettelpas scenogrāfiskajā risinājumā estrādes skatītāju zona tiek pārklāta ar zāles velēniem, daļēji aizklājot estrādes arhitektūru, kur vietām saskatāmi skatītāju solu gali, kas spraucas cauri zāles slānim. Aizmirstības, pamestības, mežonīgās dabas varenības apjausma, jauns sākums slāņojas pāri vecajam, aizgājušajam. Dabai, pretstatot cilvēku, veidojas dialogs, kas mēroga atšķirību dēļ pastiprina cilvēka darbības un dabas gājuma konfliktu. Centrāli estrādē novietots melns, ar ogles putekļiem apstrādāts kubs (6mx6mx6m), simbolizējot pasaules pirmvielu – tumsu.