Aija Pastare

Vācu fiziķis Ernsts Hladni savos eksperimentos bēra smalkas smiltis uz metāla plates un lika tai vibrēt, velkot vijoles lociņu gar plates malu. Vibrējošā plate veido stāvviļņus ar mezglu un blīzumu (pretmezglu) reģionu dalījumu. Smilšu daļiņas virzās no blīzumiem pretī mezglu punktiem, veidojot simetriskus rakstus, ko sauc par Hladni figūrām. Šajā darbā smilšu vietā tika izmantots kolofonijs, kas tika bērts uz vara plates, un iegūtās Hladni figūras tika nodrukātas akvatintas tehnikā. Drukāšanas rezultātā tika iegūti divi akvatintas novilkumi, kuros gaišie laukumi reprezentē mezglu punktus, un bet tumšie – blīzumus.

Tika izveidota īpaša konstrukcija ar skaļruni dažādu frekvenču atskaņošanai. Pēc tam konstrukcijai tika pievienota vara plate, kuru balsta vītņstienis, kas ir savienots ar skaļruņa membrānu. Atskaņojot konkrētu frekvenci, skaļruņa membrāna vibrē, un vibrācijas caur stieni tiek pārnestas uz plati. Pēc tam uz vibrējošās plates tiek uzbērts kolofonijs, un, kad plate rezonē ar konkrētu frekvenci, tiek iegūts raksts jeb Hladni figūra.