Karlīna Simeona Mežecka

Baseina vide autores darbā aplūkota kā kultūrvēsturisks fenomens - atsaucoties uz senās Romas publiskajām pirtīm, kas bija neatņemama sabiedriskās dzīves sastāvdaļa, kā arī būtiska tikšanās un diskusiju vieta. Baseins reizē ir arī metafora mūsdienās aktuālai “varas” darbības mehānisma ilustrācijai, kad svarīgākie lēmumi bieži tiek pieņemti visneformālākajā vidē. Šī darba kontekstā baseina vidē pieredzētais karstums ir gan priekšnoteikums materiāla transformācijai no jēla uz keramisku, gan metaforisks katalizators sarunas aizsākšanai un eskalācijai. Vienlaikus pulcēšanās pie baseina šķiet gandrīz pirmatnēja - ūdens tilpne pievelk visu dzīvo tās apkārtnē, aicinot uz attīstību, pārmaiņām un diskusijām, atpūtas brīdī nododoties pārrunām jaunā intimitātes līmenī.