Sandra Strēle

Maģistra darbā ''Paplašinātā glezniecība un tās piemēri Latvijas jauno gleznotāju darbos 21. gs.'' pētīta termina ''paplašinātā glezniecība'' rašanās vēsture, mēģināts meklēt paņēmienus, kā plurālistiskās laikmetīgās mākslas kontekstā definēt konkrētu mākslas darbu piederību noteiktiem medijiem, kā arī potenciālos laikmetīgās glezniecības strukturēšanas un klasificēšanas veidus pielietot pētnieciskajā praksē, lai aprakstītu un analizētu Latvijas jauno mākslinieku darbus. Paplašinātās glezniecības termina nozīmes meklējumi aktualizē nepieciešamību pēc jauniem veidiem, kā domāt un spriest par jaunākās gleznotāju paaudzes darbiem, kuros vairumā gadījumu glezniecības medijs apvienots ar vēl citiem medijiem.

Darba noslēgumā pēc teorētisko un pētniecisko datu analīzes tiek izdarīti secinājumi par paplašinātās glezniecības terminu un tā izmantojuma iespējām Latvijas laikmetīgās glezniecības kontekstā. Var secināt, ka paplašinātās glezniecības piemēri Latvijas jauno gleznotāju darbos pastāv samērā lielā skaitā. Faktiski šis piemēru skaits varētu būt krietni plašāks, ja pētījumā tiktu iekļauti arī jaunie mākslinieki, kas savu radošo darbību primāri nesaista ar glezniecību, bet darbos veido izteiktas sakarības ar to, kā arī tiktu vēlreiz pārskatīta, apkopota un strukturēta Latvijas nesenā laikmetīgās mākslas vēsture, it īpaši, 21. gs. Jo tas ir laiks, kad Latvijas jaunie mākslinieki un nu jau vidējā mākslinieku paaudze ātriem soļiem iekļaujas Rietumu mākslas paradigmu lokā, taču nenoliedzami integrē savā mākslā arī kaut ko no sociālisma un tā izteikti akadēmiskās izglītības mantojuma.