Kristīne Kligina

Darbs "Laiks" ir kā metafora cilvēka dzīves pieredzei. Pētnieciskā problēma ir preču pārpilnība un pasaules pārsātinātība ar mantu kultu. Darbā, izmantojot gan jaunu, gan lietotu materiālu, tiek apvienots laiks.

Balstoties senās Japānas filozofijā, mērķis ir radīt monumentālu darbu sēriju kimono formā, kas atspoguļo cilvēka dzīves ritējumu. Vizuālā darba mērķis ir pretstatīt vienkāršu un dabisku lietu skaistumu pret mākslīgi radītu spožumu. Caur salāpītām, apgleznotām, šķietami nomelnējušām un izbalojušām virsmām autore atveido laika zīmogu. Tiek izvirzīts jautājums – vai materiāla ilgtspēja var veidot izpratni par iepriekšējo pieredzi? Darbā “Laiks” izmantotie izteiksmes līdzekļi aicina skatītāju uz pārdomām par laika ritējumu.