Laura Valtere

Paradīze uz zemes, kurā remdēju savu dvēseli, naivo sirdi un bastoju realitāti. Vieta, kur viss ir tikai Tavs un viss ir miers. Un viss, kas šķita pazudis, vēl ir šeit, manās atmiņās viss vēl ir dzīvs.

Caur mākslu varu šo sajūtu atspoguļot un dot arī pasaulei. Tik tiešām svarīga nostalģija, kas nes visskaistāko pašreflekciju. Dzīve imitē mākslu, un mana ir kā taureņa lidojums, caur mākoņiem uz leju, atskatoties pagātnē. Mana nostalģija kā mirklis, kurā atvilkt elpu un aizmirst par neapstādināmo laiku.