Nikola Ščadro

Iecerētā izrāde "Bendes meitiņa" ir galvenokārt vizuāla kustību izrāde. Radītajā skatuviskajā interpretācijā doti galvenie elementi un attiecības, atstājot brīvu lauku režisoriskām izpausmēm.

Pētot bendes darba sadzīviskos aspektus, tika formulēts, ka izrāde atveido to, kas notiek bendes meitiņas galvā – viņas iztēli un emocijas. "Lai mani ved, es gribu pakāpties uz karātavām un teikt vienu vārdu. Šis vārds ir: mīlestība," – ar šo tekstu sākas un beidzas izrāde. Karātavu paralēle ar skatuvi visu izrādes telpu padara par notikumu uz ešafota. Visa izrāde izspēlējas kā mirklis pirms nāves. Giljotīna lēnām krīt, viņa atceras savu dzīvi līdz šim. Viņa ir atguvusi savu identitāti; pārvarējusi tēva ēnu. Tas viss atrisinās izrādes laikā caur asmeni, kas viņu ir ieslodzījis, atbrīvojis un nogalinājis.