Egija Damberga

Delēzs sapņus sauc par "kāpura domām" – atgriešanos embrija stāvoklī. Katru nakti mēs kļūstam par kūniņu un mūsu prāti kļūst brīvi, atbrīvojušies no uzspiestās jēgas, pietuvojušies bezgalīgajam potenciālam, kas ir pilns ar tīrām intensitātēm.

Keramikas instalācija runā par matērijas pašnoteikšanos, visu materiālo un nemateriālo objektu rīcībspēju un sasaisti vienotā organismā. Pasaule ir kā plūsma, kas pati sevi izsaka. Ir bīstami ticēt, ka matērija ir kā inerta tvertne, paklausīga mūsu gribai. Formas dzimšana izsenis saistīta ar transcendentālu rezervuāru, kas piešķir formu materiāliem, kuri paši sevi nespēj izteikt. Žils Delēzs piedāvā izslēgt visu, kas iepriekš uzskatīts par transcendentālu. Matērijai ir patstāvīga jauda uz pašnoteikšanos. Tā nedabū savu spēku no ārpuses, no citas telpas, bet gan pati par sevi ir spējīga radīt formas. Delēzs par svarīgu uzskata momentu pirms orgānu izveidošanās. Ķermenis bez orgāniem ir matērija, pilna ar tīrām intensitātēm. Šīs ekspresīvās atšķirības tiek izteiktas dažādās ķīmiskās koncentrācijās un variācijās, kas vēlāk kļūst par "ķermeņa bez orgāniem" locekļiem.