Artūrs Lapiņš

Analizētas 54 Latvijas teritorijā viduslaikos būvētās mūra pilsdrupas. Noteiktas iespējamās pilsdrupu teritoriju saglabāšanas, attīstības, interpretācijas un prezentācijas iespējas, kā arī izstrādāti priekšlikumi drupu saglabāšanai nākotnē.

Drupu iekļaušanos kultūrvidē raksturo to izmantošanas intensitāte. Tā apliecina, ka pilsdrupās var notikt un notiek dažādi ar izpēti vai saglabāšanu saistīti, kā arī publiski pasākumi, kas tieši vai pastarpināti caur mediju ziņām tiek komunicēti ar sabiedrību. Līdz ar to var pieņemt, ka drupu vieta kultūrvidē ir savdabīgs to saglabātības un izmantošanas reizinājums. Latvijas pilsdrupas pēc to saglabātības un pašreizējās izmantošanas var iedalīt piecās grupās: drupu komplekss, fragmentārs virszemes konstrukciju apjoms, atsevišķi brīvi stāvoši virszemes fragmenti, izzūdošas drupas un applūdinātas drupas. Saglabātība un izmantojamība savukārt nosaka nepieciešamās darbības aktīva kultūrvides dalībnieka statusa iegūšanai vai esošās pozīcijas saglabāšanai, tai skaitā nepieciešamo drupu konservāciju, eksponēšanu un interpretāciju.

Promocijas darba ilustratīvā daļa apkopota drukātā izdevumā – grāmatā. Tajā iekļauti divdesmit drupu stāvoklī esoši viduslaiku nocietinājumi Latvijā. Līdztekus fotoattēliem un telpisko modeļu skatiem grāmatā īsi aprakstīti pēdējā pusgadsimta laikā īstenotie vai iecerētie Latvijas viduslaiku pilsdrupu konservācijas un labiekārtošanas risinājumi, atspoguļojot drupu estētiskās kvalitātes un izmantošanas daudzveidību. Paredzēta plašam interesentu lokam.