Rebeka Anna Bensone

"Novalka" ir aizgājušas pieredzes konservācija, kura nav dotajā mirklī aktuāla, bet ir vērienīgi ietekmējusi personas attīstību. Šajā darbā iekonservēta sievietes pieredze, kļūstot vai nekļūstot par māti.

Darbs atspoguļo lēmuma – BŪT VAI NEBŪT MĀTEI – komplicēto dabu. 
Lasot citu sieviešu pieredzes, saprotu, ka neviena sieviete nav 100% māte vai ne-māte, ikviena pielaiko sev otras sievietes pieredzi kā simbolisku ādu un kaut reizi mūžā apsver pieņemtajam lēmumam pretējus savas dzīves scenārijus. Kādai sievietei mātes pieredze var ienest dzīvē cerību, skaidrību, jēgu un jaunu virzību, taču citai tā var būt drūma un mokpilna pieredze, kas sagrauj līdzšinēji spēcīgi uzbūvēto pasaules kārtību un tvērumu.

Tāpat arī svarīgi, ka sievietes, kuras nav ieguvušas savu realizāciju mātes statusā, gūst pārliecību, ka, neatkarīgi no bērna klātbūtnes dzīvē, viņas sevi identificē kā māti kaut vai pašaizliedzīgās gatavības dēļ, taču sieviete, kura nekad nav sevī sajutusi "mātes sūtību", var gūt spēcinošu pieredzi lēmuma pieņemšanas, skatījuma attīrīšanas un pārliecības nostiprināšanas gaitā, noņemot no saviem pleciem Rietumu kultūras stereotipus par sievietes vietu sociumā un tās sūtību uz zemes virsas.