Elvīra Aznagulova

Darba mērķis ir mēģinājums. Mēģinājums pārnest sajūtu telpā. Mēģinājums iepazīstināt skatītāju ar vienu izolētu mākslinieka ideju un redzējumu par tās realizāciju. Mēģinājums pārnest šo rotaļīgo sajūtu no viena prāta otrā. Instalāciju veido upcycled mēbeles, readymade un amatnieciski veidoti objekti, pārtikas produkti un tēls, kas mēģina ieplūst apkārtējā vidē jeb instalācijā. Statiskā performance izpaužas tēla rotaļīgajā mijiedarbībā ar vidi un tās sastāvdaļām, pozās un to vēstītajā attieksmē. Darba sastāvdaļu izvēle, kas aizsākās intuitīvi, laika gaitā kristalizējas vārdos, izsakāmās idejās un atsaucēs. Novecojušās sastāvdaļas ir ikonas bērnībai. Tāpat arī saplāksnis (skolas galdi un krēsli) un alkīda emaljas krāsas (krāsotas grīdas) ir ne tik senas kultūras atsauces. Spēle ar triviāliem un bērnišķīgiem cilvēka esamības aspektiem ir viegla kritika pārliekai nopietnībai ar ko saskaramies absolvējot bērnību un sākot iekļauties pieauguša cilvēka dzīves ritmā.

‘Šis tas par velti.’ – mans darba nosaukums atsaucas uz amerikāņu fantastikas žanra autora Roberta Šeklija stāstu krājumu pēc tāda paša nosaukuma. Šis vārdu savienojums spēlējas ar ideju, ka vienīgais veikals, kur aizraujošas un skaistas lietas ir par brīvu, ir prāts. Interesanta sagadīšanās, ka šis ir vislielākais veikals, kur mums gadīsies būt sava mūža laikā. Bezgalība ar idejām, bezgalība ar iespējām. Bezgalīgs veikals.