Sņežana Tirska

Maģistra darba mērķis ir radīt rotu kolekciju, kas atspoguļotu autores pārdomas par cilvēka atmiņu kā tādu un līdz ar to arī par personiskām atmiņām un atcerēšanās procesu. Maģistra darba iecere ir pētīt formu, konstrukciju un faktūru un eksperimentējot ar materiālu atrast visatbilstošāko risinājumu un māksliniecisko izpausmi un radīt rotaslietu kolekciju. Darba rezultātā tika radīta konceptuāla rotaslietu kolekcija, kas sastāv no 9 kaklarotām. Tajā izmantoti tādi materiāli kā metāls (sudrabs un titāns), dārgakmeņi (safīri). Rotaslietu kolekcijas radīšanā tika izmantotas tradicionālas tehnoloģijas, kā arī atrastas savas individuālas atbilstošas autores iecerei tehnikas.

Viss, ko mēs atceramies ir kā attēls plaknē. Ar laiku notiek tās deformācija un mūsu atmiņas maina savu formu. Mainās arī faktu uztvere. Tas, kas likās ļoti svarīgs, laika gaitā kļūst pavisam maznozīmīgs. Daudzas lietas tiek izdzēstas no mūsu atmiņas uz visiem laikiem. Katru reizi atsaucot atmiņā kādu notikumu, mēs no jauna it kā to pārdzīvojam, varam mainīt noskaņojumu un attieksmi pret to. Dažreiz skatoties senas fotogrāfijas ir grūti saprast, vai mēs atceramies pašu momentu, vai arī mēs no jauna rekonstruējam to, balstoties uz attēlā piefiksēto. Mūsdienu psiholoģija apraksta atcerēšanos, kā nepārtrauktas atlases un arī jēgas pievienošanas procesu, kas sākās pieredzes brīdī un notiek katru reizi, kad atmiņas tiek atsauktas. Psihologi uzskata to nevis par saglabātas informācijas izvilkšanu, bet par jaunas realitātes kognitīvu konstruēšanu.