Madara Dūka

Iestādīts kādas rūpnīcas dobītē, Ērkšķu krūms strauji mainīgo vidi saprast nespēj. Neņemot to vērā, augs nododas dejai diennakts ritmā, kurai pievienojas skaistais Tītenis. Diemžēl šis priekšnesums nav ilgs, jo no Cilvēka ietekmes izvairīties nav iespējams. Lai gan visas būtnes dala vienu pasauli, dīvaina ir apziņa, ka katrs to saprot un jūt savādāk. Katrs dzīvo gluži kā sava prāta filmā, ar kopīgiem elementiem no vides, kurā indivīdi eksistē. Lai gan tie ir divi dažādi organismi, arī cilvēks un augs var piedzīvot tos pašus notikumus. Šīs filmas laikā dzīve tiek skatīta no auga “kameras”, mainot ierasto laika ritējumu, jo realitātē apzinātas auga kustības var redzēt tikai paātrinājumā. Strādnieku smagais, rutinētais darbs industriālajā vidē pārvēršas attēlu plūsmā, kurai notveramas ir tikai sekas. Dobes nostūris kļūst par skatuvi drāmai starp diviem augiem, kuru cilvēks nespētu uztvert, ja tai stāvētu blakām.